Justies laimīgam
Nevis eiforijā, bet mierpilnā sajūtā, kurā vari vienkārši būt. Daudziem tā ir kļuvusi aizdomīga: „ja jūtos labi, drīz kaut kas slikts notiks.“
Tas nav gribasspēka trūkums. Plānus raksta viena smadzeņu daļa, bet pogas spiež pavisam cita — tā, kas runā sajūtās: droši vai nedroši, piederu vai nepiederu. Pārmaiņu ceļš ir darbs tieši ar to slāni.
Anketa ir bez maksas un neuzliek pienākumu turpināt.
ikdienas rīcību tiek veiktas gandrīz katru dienu vienā un tajā pašā vidē — tātad kā ieradums, ne kā lēmums. Avots: Wood, Quinn & Kashy, 2002.
vidēji vajag, līdz jauna rīcība kļūst automātiska. Diapazons — no 18 līdz 254 dienām.
sistēmas galvā: viena plāno vārdos, otra izvēlas sajūtās. Lēmumu biežāk pieņem otrā.
emocionālās diagnostikas, kurās Māris strādājis ar atkārtojošiem modeļiem.
Ieradumu īpatsvars ikdienas rīcībā — Wood, Quinn & Kashy, 2002. Ieraduma nostiprināšanās laiks — Lally u.c., University College London, 2010. Skaitļi ir orientieri, nevis prognoze konkrētam cilvēkam.
Prefrontālā garoza ir stratēģijas nodaļa: tā raksta plānus, nopērk jaunu kladi un jūtas motivēta apmēram divas dienas. Bet ieradumi dzīvo citā departamentā — bazālajos gangliji un limbiskajā sistēmā. Tie spiež pogas: atver ledusskapi, paņem telefonu, izlaid treniņu.
Darbs ar zemapziņu ir izglītojošs un atbalstošs process. Tas nav psihiatriska ārstēšana un neaizstāj ārsta vai psihoterapeita palīdzību.
Apkopojums no vairāk nekā 150 emocionālajām diagnostikām. Stāsti ir dažādi, pamatmotīvi — pārsteidzoši vienādi.
Nevis eiforijā, bet mierpilnā sajūtā, kurā vari vienkārši būt. Daudziem tā ir kļuvusi aizdomīga: „ja jūtos labi, drīz kaut kas slikts notiks.“
Ne klusumu ārpusē, bet klusumu sevī. Spriedzi mēs normalizējam, līdz tā kļūst par fonu, ko vairs nepamanām — bet kas patērē visu enerģiju.
Ne tikai būt mīlētiem, bet justies spējīgiem mīlēt. Vēlme nekur nav pazudusi; pazudusi ir ticība, ka to drīkst saņemt.
„Darbā esmu viens cilvēks, mājās — cits.“ Sajūta, ka esi sadalīts starp to, kas jādara, un to, ko patiesībā gribi.
Pārmaiņas reti iet taisni no punkta A uz punktu B. Tās iet pa spirāli: tās pašas tēmas atgriežas, bet katru reizi no cita līmeņa. Zinot posmus, mazāk gadās noturēt pāreju par neveiksmi.
Reti tas ir dramatisks. Biežāk tas ir iekšējs nemiers un sajūta, ka „šeit vairs nav dzīves“. Šo balsi var apslāpēt ar darbu un izklaidi, bet tā kļūst skaļāka.
Pretī nostājas ego, loģika, pienākuma apziņa un apkārtējo gaidas. Tāpēc pirmais solis parasti nav rīcība, bet godīgs apraksts tam, kas notiek.
Vecā struktūra sabrūk, pirms parādās jaunā. Šeit vajag atbalstu un ritmu, nevis vairāk gribasspēka.
Pārmaiņa nav notikusi tad, kad esi to sapratis, bet tad, kad jaunā rīcība kļuvusi par ikdienu un neprasa piepūli.
Nevienā no šiem punktiem problēma nav raksturā. Katram ir savs risinājums, un tas gandrīz nekad nav „vairāk censties“.
Plānu raksta prefrontālā garoza. Pogas spiež bazālie gangliji un limbiskā sistēma. Tāpēc zināšanas vien uzvedību nemaina.
Jaunā apņemšanās tur aptuveni tik ilgi, cik ilgi tā ir jauna. Pēc tam atgriežas vecais modelis, jo tas ir iezīmēts kā drošs.
Vecais jau ir atlaists, jaunais vēl nav klāt. Šis „nekurienes“ posms ir vissāpīgākais un tieši tajā lielākā daļa pagriežas atpakaļ.
Modeli, kas tevī darbojas kopš bērnības, ir grūti ieraudzīt no iekšpuses. Tam vajag kādu, kas skatās no malas un nenosoda.
Palīdz ieraudzīt atkārtojošos modeļus un saprast, kas šobrīd kavē pārmaiņas.
Aizpildīt pārmaiņu pašnovērtējumu →Katrs nākamais solis ir atsevišķs lēmums. Pēc anketas neviens pienākums turpināt nerodas.
Nosaka galveno darba fokusu, gatavību un piemērotāko turpinājumu.
Individuāls darbs ar identitāti, reakcijām un integrāciju vai programma ar pavadīšanu.
Vietnē ir 144 raksti par zemapziņu, identitāti un pārmaiņām. Šie četri ir laba sākumvieta.
Ar anketu. Tā aizņem dažas minūtes, ir bez maksas un palīdz ieraudzīt, kurš modelis atkārtojas. Pēc tās Tu pats izlem, vai gribi iet tālāk.
Izmantojam sīkdatnes statistikai (Google Analytics) un reklāmu mērīšanai (Meta). Bez piekrišanas darbojas tikai tehniskās sīkdatnes. Privātuma politika