Kāpēc ziemai jāgatavojas jau tagad?

Kāpēc ziemai jāgatavojas jau tagad?

Latvijā par veselību bieži sāk domāt tad, kad jau ir tumšs, auksts, trūkst enerģijas, krītas garastāvoklis un ķermenis prasa remontu. Tajā brīdī cilvēks sāk meklēt vitamīnus, analīzes, ātrus risinājumus un cer, ka ķermenis atsauksies uz pēdējā brīža glābšanas plānu.

Tomēr organisms nestrādā pēc pēdējā brīža principa. Ziemas pašsajūta sāk veidoties jau vasarā un rudenī.

Par šo runājām Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot”, kur tēma bija: “Kāpēc ziemai jāgatavojas jau tagad?”

Sarunā piedalījās veselības un pašizaugsmes eksperts Māris Žunda, Rīgas Stradiņa universitātē sertificēta uztura speciāliste ar bakalaura grādu veselības aprūpē Elīna Šukajeva un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis un sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs dr. Jevgēnijs Bondins.

Ziemai negatavojas novembrī

Ziemas periods organismam ir pārmaiņu laiks. Mainās dienas garums, gaismas daudzums, kustību ritms, uzturs, miega kvalitāte, emocionālais fons un nervu sistēmas slodze.

Ja cilvēks visu vasaru un rudeni dzīvo haotiski, maz guļ, maz kustas, uzturas telpās, pārslogo nervu sistēmu un ignorē ķermeņa signālus, tad ziemā šī cena kļūst redzama.

Nogurums, zems garastāvoklis, vāja noturība pret stresu un biežāka slimošana bieži nav nejaušība. Tā ir ilgstoša ritma sekas.

Ziemai jāgatavojas preventīvi. Nevis ar bailēm. Nevis ar pārspīlētu kontroli. Bet ar skaidru izpratni, ka ķermenis pielāgojas tam, ko atkārto.

Veselīgs dzīvesveids nav tikai uzturs

Bieži veselīgs dzīvesveids tiek reducēts līdz ēdienam, sportam un uztura bagātinātājiem. Tas ir pārāk šaurs skatījums.

Veselīgs dzīvesveids ir ritms, kurā organisms regulāri saņem gaismu, kustību, miegu, kvalitatīvu uzturu, mierīgu elpu, atjaunošanos un saprātīgu stresu.

Ķermenim nav vajadzīga perfekta dzīve. Tam vajadzīga pietiekami stabila vide, kurā nervu sistēma jūtas drošāk un organisms saņem signālus, ka tam ir resurss atjaunoties.

Tas nozīmē:

rīta gaismu

ikdienas kustību

regulāru miega ritmu

pietiekamu olbaltumvielu un šķiedrvielu uzņemšanu

mierīgāku elpošanu

mazāk haosa vakarā

pakāpenisku aukstuma un siltuma kontrastu izmantošanu

apzinātu nervu sistēmas regulāciju

Tie nav sarežģīti principi. Sarežģītākais ir tos tiešām darīt. Cilvēka lielais talants bieži ir zināt pareizo un turpināt darīt pretējo.

Gaisma un dienas ritms

Viens no būtiskākajiem ziemas sagatavošanās elementiem ir gaisma. Rīta gaisma palīdz regulēt diennakts ritmu, miegu, enerģiju un hormonālo sistēmu.

Tumšajā sezonā organisms saņem mazāk dabiskās gaismas. Ja arī vasarā un rudenī cilvēks dzīvo galvenokārt telpās, ķermenis zaudē svarīgu orientieri.

Rīts ir signāls ķermenim. Gaisma pasaka organismam, ka diena ir sākusies.

Pat 10 līdz 20 minūtes ārā no rīta dod skaidrāku ritmu. Tas nav romantisks wellness ieteikums. Tā ir bioloģija.

Kustība kā sezonālās veselības pamats

Kustība nav tikai sports. Tā ietekmē asinsriti, limfas plūsmu, vielmaiņu, garastāvokli, glikozes regulāciju, miegu un nervu sistēmu.

Ziemā cilvēki bieži kustas mazāk. Tas nozīmē, ka kustību ritms jāveido pirms tumšās sezonas sākuma.

Ķermenis, kas kustas regulāri, vieglāk pielāgojas slodzei, aukstumam un sezonālām pārmaiņām.

Nav jāsāk ar ekstrēmu treniņu plānu. Pastaiga, spēka vingrinājumi, mobilitāte, elpošana un regulārs kontakts ar āra vidi jau veido pamatu.

Uzturs un resurss

Ziemai gatavojas arī caur uzturu. Organismam vajag būvmateriālu, ne tikai kalorijas.

Svarīgi ir domāt par pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, šķiedrvielām, kvalitatīviem taukiem, mikrouzturvielām, zarnu veselību un stabilu cukura līmeni asinīs.

Ja uzturs ir haotisks, nervu sistēma arī bieži kļūst haotiskāka.

Šeit īpaši vērtīgs ir uztura speciālista skatījums. Nevis modes diētas. Nevis katras nedēļas jauns interneta protokols. Bet stabils, saprotams pamats, kas atbalsta organismu ilgtermiņā.

Elpošana un nervu sistēma

Elpošana ir viens no ātrākajiem veidiem, kā ietekmēt nervu sistēmas stāvokli.

Kad elpa ir ātra, sekla un augšēja, ķermenis bieži saņem signālu par spriedzi. Kad elpa kļūst lēnāka, klusāka un ritmiskāka, organisms saņem signālu par drošību.

Elpošana ir tilts starp automātisko un apzināto.

Ikdienā pietiek ar dažām minūtēm mierīgas deguna elpošanas, garākas izelpas vai koherentas elpošanas ritma. Tas palīdz ķermenim pārslēgties no sasprindzinājuma uz atjaunošanos.

Ziemā šī prasme kļūst vēl svarīgāka. Tumsa, aukstums, darba slodze un mazāka kustība ietekmē nervu sistēmu. Ja cilvēks jau iepriekš ir trenējis spēju nomierināties, ziemas slodze kļūst vieglāk pārvaldāma.

Aukstums kā adaptācijas instruments

Aukstums nav mērķis. Aukstums ir instruments.

Tas trenē ne tikai ķermeni, bet arī spēju sastapties ar stresu mierīgāk. Vēsas dušas, kontrasti, pastaigas vēsākā laikā un pakāpeniska aukstuma pieredze palīdz organismam pielāgoties sezonai.

Aukstums nav varonības tests. Svarīgākais nav minūšu skaits. Svarīgākais ir nervu sistēmas kvalitāte stresa laikā.

Ja cilvēks ieiet aukstumā ar saspringtu seju, paniku un cīņu, tas nav veselības treniņš. Tas ir vēl viens stress jau tā pārslogotai sistēmai.

Aukstumam jābūt dozētam, pakāpeniskam un gudram. Ķermenim vajag adaptāciju, nevis vardarbīgu pierādīšanu sev un pasaulei.

Preventīvā veselība sākas pirms simptomiem

Svarīgs raidījuma jautājums bija arī par pacientu izglītotību. Cilvēkiem šodien ir daudz informācijas. Dažreiz pat pārāk daudz.

Viens video par badošanos. Otrs par aukstumu. Trešais par uztura bagātinātājiem. Ceturtais par miegu. Rezultātā ir daudz zināšanu un maz sistēmas.

Veselības izglītība nav tikai zināt vairāk. Tā nozīmē saprast, ko tieši darīt savā ikdienā.

Preventīvā veselība sākas pirms diagnozes, pirms izdegšanas, pirms ziemas sabrukuma un pirms ķermenis sāk kliegt.

Tā sākas ar jautājumu: kāds ritms šobrīd tiek trenēts?

Zemapziņas līmenis: cilvēks dzīvo pēc savas identitātes

Ir vēl viens līmenis, par kuru reti runā veselības sarunās.

Cilvēks nedzīvo tikai pēc zināšanām. Cilvēks dzīvo arī pēc iekšējās identitātes.

Ja cilvēks sevī nes programmu “es vienmēr ziemā sabrūku”, “man nav enerģijas”, “es neesmu disciplinēts”, “veselīgs dzīvesveids nav priekš manis”, tad arī izvēles bieži seko šai programmai.

Paradumi mainās vieglāk tad, kad mainās cilvēka attiecības ar sevi.

Nevis “man vajadzētu sākt rūpēties par sevi”.

Bet: “Es esmu cilvēks, kurš par sevi rūpējas.”

Šī atšķirība maina visu. Jo tad veselība vairs nav sods, pienākums vai kārtējais projekts. Tā kļūst par identitātes daļu.

Ar ko sākt jau tagad

Nav jāsāk ar visu uzreiz. Tas bieži beidzas turpat, kur sākas visi grandiozie cilvēku plāni. Pirmdienā.

Sākt pietiek ar dažiem vienkāršiem pamatiem:

Katru rītu iziet dienas gaismā

Katru dienu kustēties vismaz 20 līdz 30 minūtes

Sakārtot miega ritmu

Ēst vairāk īsta, uzturvielām bagāta ēdiena

Trenēt mierīgu elpošanu 5 minūtes dienā

Pakāpeniski pieradināt ķermeni pie vēsuma

Mazāk dzīvot tikai galvā un vairāk sajust ķermeni

Ziemas veselība nav viena recepte. Tā ir sistēma.

Galvenā doma

Ziemai nav jābūt sezonai, ko vienkārši jāpārdzīvo.

Tā ir sezona, kurai ķermeni, prātu un nervu sistēmu iespējams sagatavot jau laicīgi.

Ar ritmu. Ar gaismu. Ar kustību. Ar uzturu. Ar elpu. Ar atjaunošanos. Ar gudru stresu. Ar skaidru identitāti.

Nevis tad, kad viss jau ir sabrucis.

Bet tagad.

Noklausies Latvijas Radio 1 raidījumu “Kā labāk dzīvot” par tēmu “Kāpēc ziemai jāgatavojas jau tagad?” šeit: