Integrācija — ko darīt elpošanas sesijas laikā un pēc tās

Elpošanas terapija & Zemapziņa Integrācija — ko darīt elpošanas
sesijas laikā un pēc tās

Wim Hof metode & Integratīvā elpošana caur novērošanas, sajušanas un zemapziņas darba prizmu

Lielākā daļa cilvēku, kuri pirmo reizi nāk uz elpošanas sesiju, domā, ka darbs notiek elpošanas laikā. Tas ir daļēji pareizi. Bet patiesais process sākas pēc tam, kad aktīvā elpošana apstājas. Tas, ko dari ar to, kas ir parādījies, nosaka, vai sesija ir tikai pieredze vai reāla izmaiņa.

Integrācija nav tehnika. Tā ir attieksme. Gatavība palikt ar to, ko ķermenis un nervu sistēma ir atbrīvojuši, nevis steigties tālāk.

Elpošana atver durvis. Integrācija ļauj ienākt iekšā un palikt.

Māris Žunda, sertificēts Wim Hof instruktors & elpošanas terapeits 01

Ko nozīmē dinamiskā elpošana

Wim Hof elpošana un Integratīvā elpošanas tehnika ir divi dažādi ceļi uz vienu un to pašu telpu — dziļu saskarsmi ar ķermeni, nervu sistēmu un zemapziņu. Abu tehnikas lieto elpošanu kā instrumentu, lai mainītu fizioloģisko stāvokli un piekļūtu slāņiem, kas parastos apstākļos paliek aizsegti.

Wim Hof metode strādā caur hiperventilācijas un elpas aiztures ciklu kombināciju. Tā aktivizē simpātisko nervu sistēmu, rada vieglu CO₂ samazinājumu asinsritē un rada stāvokļus, ko zinātnieki apraksta kā kontrolētu akūtu stresu ar nomierinošu pēcefektu. Ķermenis mācās regulēties. Prāts mācās uzticēties.

Integratīvā elpošanas tehnika darbojas dziļākā slānī. Ilgstošs padziļināts elpošanas ritms bez pauzes starp ieelpas un izelpas palielina skābekļa piegādi smadzenēm un audiem, vienlaikus aktivizējot autonomās nervu sistēmas atbrīvošanās mehānismus. Ķermenis bieži reaģē ar fizisku sajušanu — vibrācijām, siltumu, raudiem, smiekliem vai dziļu klusumu. Tā nav blakusparādība. Tas ir pats process.

02

Ko nozīmē integrācija fizioloģiski

Kad dinamiskā elpošana beidzas, nervu sistēma atrodas pārejas fāzē. Simpātiskais aktivācijas vilnis rimst. Parasimpātiskā atjaunošanās sākas. Tieši šajā brīdī ķermenis procesē to, kas ir atbrīvojies — hormonāli, emocionāli, neiroloģiski.

Kortizola un adrenalīna līmenis krītas. Sirdsdarbība lēnām stabilizējas. Smadzenes pāriet no beta viļņiem uz alfa vai tēta stāvokli. Šis ir tas pats smadzeņu viļņu stāvoklis, kurā notiek dziļa hipnoterapija, meditācija un radošā iztēle. Zemapziņa kļūst pieejama.

Ja šajā brīdī cilvēks nekavējoties paceļas, paņem telefonu vai sāk runāt, lielākā daļa no tā, kas ir parādījies, tiek pārrāviens. Informācija, kas bija ceļā uz apzināto prātu, atgriežas atpakaļ. Sesija noslēdzas kā pieredze, bet ne kā izmaiņa.

Ko ķermenis dara pēc sesijas

• Nervu sistēma stabilizējas — pārslēgšanās no aktivācijas uz atjaunošanos. Šis process prasa 10–20 minūtes.
• Atmiņas konsolidācija — hipokamps apstrādā emocionālu un ķermenisko informāciju. Tā iekodē pieredzi.
• Miofarciālas reakcijas integrēšanās — spriedzes atbrīvošanās ķermenī turpinās arī pēc aktīvās elpošanas beigām.
• Zemapziņas pieejamība palielinās — alfa viļņu fāze ir logu periods pieejamībai uz dziļākiem slāņiem.

03

Integrācija sesijas laikā — novērošana un sajušana

Integrācija nesākas pēc sesijas. Tā notiek tajā pašā mirklī, kad iekšā parādās kaut kas neparasts.

Klasiskā kļūda ir cīnīties ar to, kas parādās. Ja rokās parādās spazmas vai tirpšana, cilvēks bieži baidās un elpošanu pārtrauc. Ja sāk nākt asaras, ir impulsss tās apspiest. Ja parādās spēcīgas emocijas, prāts meklē skaidrojumu, nevis atļauj sajust.

Darbs ar apzinātību šeit nozīmē vienu konkrētu lietu — novērot, nevis reaģēt. Pamana, kas notiek ķermenī. Nosaka to bez sprieduma. Elpo tālāk.

Sajušana ir svarīgāka par izpratni. Ķermenis zina, ko tas atbrīvo. Prāts to vēl nezina. Ja mēģini saprast laikā, tu pārtrauc procesu. Ja ļauj sajust laikā, process turpinās.

• 1 Novēro bez komentāra Pamana, kur ķermenī ir siltums, spiediens, kustība vai klusums. Nav nepieciešams to izskaidrot vai nosaukt. Tikai redzēt.
• 2 Ļauj sajūtai būt Ja parādās intensitāte, noturot uzmanību uz to, tā bieži kļūst spēcīgāka, pēc tam atbrīvojas. Tā ir atbrīvošanās, ne briesmas.
• 3 Balsti elpu Ja prāts aizbēg vai stāvoklis kļūst pārāk intensīvs, atgriešanās pie izelpas maigi nomierina. Izelpa aktivizē vagusa nervu.
• 4 Pieņem visu, kas parādās Bailes, sajūsma, skumjas, prieks, dusmas — katrs no tiem ir informācija, ko ķermenis pats sev sūta. Nav pareizas vai nepareizas sesijas.

04

Ko darīt tūlīt pēc sesijas

Pirmās 20 minūtes pēc aktīvās elpošanas beigām ir integrācijas sirds. Tas, ko dari šajā laikā, nosaka, vai pieredze nonāk dziļi vai paliek tikai kā intensīva sajūta.

Paliec guļus. Acis aizvērtas vai viegla skatiena uz augšu. Nerīkojies. Ļauj ķermenim turpināt. Smadzenes atrodas stāvoklī, kurā informācija iet no ķermeņa uz apzinātību, bet procesu nevar paātrināt ar domāšanu, tikai ar klātbūtni.

Integrācija nav meditācija. Tā ir gatavība sēdēt ar to, kas ir parādījies, bez nepieciešamības to mainīt.

Ja parādās emocija, tā nav problēma. Emocija ir enerģija kustībā. Ja tai ļauj iziet cauri — caur raudiem, klusumu, elpošanu, vieglu kustību — tā integrējas. Ja to apspiedī, tā paliek un vēlāk meklēs citu izkļūšanas ceļu.

Integrācijas protokols pēc sesijas

1. 10–20 min klusums guļus. Rokas uz vēdera vai sirds. Novēro elpu, ķermeni, sajūtas. Nedari neko.
2. Lēna kustība. Ja ķermenis vēlas kustēties, atļauj. Viegla sieva, apgrieziens. Kustība ir daļa no integrācijas.
3. Žurnāls vai zīmēšana. Uzraksti, ko sajuti, ko redzēji, kas parādījās. Ne kā analīzi, bet kā atzīšanos.
4. Vājš, silts ūdens vai tēja. Ķermenis ir strādājis. Dehidratācija palēnina neiro-fizioloģisko atjaunošanos.
5. Bez ekrāniem vismaz 30 min. Telefons ir traucēklis integrācijai. Sociālie mediji pārslēdz smadzenes uz reaktīvo stāvokli.
6. Dabā, ja iespējams. Ārējā pasaule ar dabiskiem stimuliem atbalsta parasimpātisko atjaunošanos.

∞ 05

Zemapziņa un elpošana — kā tas saistās

Zemapziņa glabā visu, ko apzinātais prāts ir nolēmis neturēt priekšplānā — atmiņas, emocijas, pārliecības, ķermeniskos modeļus. Lielākā daļa no tā nav nekad apzināti apstrādāti. Tie ir vienkārši ierakstīti kā ķermeniskā reakcija, kā automātiska izturēšanās, kā aiz muguras notiekošas programmas.

Dinamiskā elpošana pie zemapziņas tiek divus veidos. Pirmkārt, mainot asins gāzu līdzsvaru un aktivizējot autonomo nervu sistēmu, tā apiet apzinātā prāta cenzūru. Aizsardzības mehānismi atslābst. Materiāls, kas parasti paliek dziļi, kļūst pieejams.

Otrkārt, ķermeniskā atmiņa ir zemapziņas daļa. Spriedze plecos nav tikai fiziska — tā bieži ir saistīta ar konkrētu emociju, situāciju vai laika periodu. Kad elpošana to atbrīvo, reizē parādās arī emocionālais saturs. Tas var būt kā attēls, kā smarža, kā sajūta, kā īss zibens moments no pagātnes.

Tas nav patoģens process. Tā ir dabiska psihofizioloģiska atbrīvošanās. Ķermenis atceras to, ko prāts ir pieņēmis lēmumu aizmirst.

06

Psihoanalītiskā integrācija — ko darīt ar to, kas nāk

Kad sesijā parādās kaut kas no pagātnes, impulss ir saprast. Analizēt. Sameklēt saikni ar bērnību, ar konkrētu personu, ar konkrētu situāciju. Tā ir prāta darbība, un tā ir noderīga, bet ne tūlīt pēc sesijas.

Psihoanalītiskā integrācija šajā kontekstā nozīmē trīs soļus. Pirmais — atzīšana bez vērtēšanas. Tas, kas parādījās, parādījās. Tas ir fakts. Tam nav jābūt loģiskam vai saprotamam.

Otrais solis — emocionālā pieeja. Prasa sev: ko es jūtu saistībā ar to, kas parādījās? Ne ko es domāju. Ko jutu. Emocija ir ceļvedis uz zemapziņas saturu.

Trešais solis — nozīmes meklēšana laika gaitā. Dienās pēc sesijas prāts bieži sāk atkal skatīties uz to, kas notika. Parādās sapņi. Parādās atmiņas. Parādās jauni skatījumi uz situācijām, kas iepriekš likās strupceļā. Tas ir psihoanalītiskās integrācijas pazīme — process turpinās arī tad, kad aktīvā sesija ir beigusies.

Jautājumi pēc sesijas — zemapziņas darbs

• Kas parādījās, ko es parasti nevēlos redzēt?
• Kur ķermenī bija visvairāk? Ko tā vieta man saka?
• Ja tā sajūta vai emocija būtu persona — kas tā teiktu?
• Kas mainītos manā dzīvē, ja to, kas parādījās, es ļautu integrēties pilnībā?
• Kuram vecumam vai dzīves periodam tas pieder?

Šie jautājumi nav paredzēti atbildēšanai tūlīt. Tie ir sēklas. Pieraksti tos. Atstāj. Atgriezies pēc dienas vai divām. Zemapziņa turpina darbu fonā arī tad, kad apzinātais prāts ar to nenodarbojas.

07

Integrācija kā dzīves prakse

Viena sesija atver vienu logu. Regulāra prakse atver sienu. Integrācija, kas notiek ne tikai pēc sesijām, bet arī ikdienā — caur ķermenisko klātbūtni, caur sajušanu pirms reakcijas, caur novērošanu — ir tas, kas pārveido elpošanu no treniņa par dzīves veidu.

Zemapziņa strādā ar atkārtojumu. Katru reizi, kad elpošanas sesija ļauj parādīties kaut kam jaunam un tu tam ļauj integrēties, tiek pārrakstīts modelis. Nevis ar gribu. Nevis ar pozitīvo domāšanu. Bet ar reālu pieredzi, kas iet cauri nervu sistēmai un tiek iekodēta ķermeniskajā atmiņā.

Tā ir atšķirība starp to, kurš elpošanu izmanto kā stimulāciju, un to, kurš elpošanu izmanto kā transformācijas instrumentu.

Katrs, kas elpošanu lieto regulāri un ļauj integrācijai notikt, pēc laika pamana, ka reaģē citādi. Ne tāpēc, ka ir centies. Bet tāpēc, ka nervu sistēma ir mainīta.

M Māris Žunda Sertificēts Wim Hof instruktors (pirmais Baltijā), Oxygen Advantage treneris, integratīvās elpošanas terapeits, hipnoterapeits un transformācijas koučs. Vada Rūdīšanās skolu un elpošanas programmas Latvijā un Eiropā. Nākamais solis

Runā ar Māri
par nākamo soli

Iepazīšanās sazvans — bez maksas. Pārrunājam, kur tu esi un kā elpošanas darbs var palīdzēt tieši tev.

Pieteikties sazvansam