Ko alkohols man iemācīja par cigareti

Par alkoholu esmu rakstījis daudz. Par tā vēsturi, par to, kā industrija pelna uz mūsu reibuma, par to, kāpēc pēc atmešanas sāpes nepazūd. Par smēķēšanu esmu klusējis. Iemesls vienkāršs: es pats nekad neesmu smēķējis, un man likās, ka man nav tiesību par to runāt.

Pirms kāda gada sapratu, ka tas nav gluži tā.

Atkarība nav tikai viela

Darbs ar zemapziņu man ir parādījis vienu modeli, kas atkārtojas gandrīz visās atkarībās. Cilvēks neatkarīgs nav tikai no alkohola, cigaretes, ēdiena vai telefona. Bieži viņš meklē stāvokli: mieru, atslēgšanos, siltumu, kontroli vai aizmiršanos. Viela kļūst par viltotu tiltu uz vajadzību, kuru cilvēks nav iemācījies apmierināt citādi.

Rakstā Ceļš bez alkohola rakstīju, ka alkohols ir kā pretsāpju zāles. Kad tās noliek malā, sāpju cēlonis paliek. Ar cigareti ir tieši tāpat. Tikai sāpes tur bieži ir smalkākas: stress darbā, nepateikts vārds, vajadzība pēc pauzes, kuru citādi sev neatļauj.

Rakstā par alkoholu, pornogrāfiju un sociālajiem tīkliem uzdevu jautājumu, kas man joprojām šķiet svarīgākais: ne "cik daudz", bet "kāpēc es to lietoju". Cigaretei šis jautājums der vēl labāk.

Elpošanas vingrinājums ar dūmu

Es mācu elpošanu jau ilgus gadus. Un kādā brīdī ieraudzīju lietu, kas mani pārsteidza. Paskaties uz cilvēku, kurš smēķē. Viņš apstājas. Iziet ārā. Ievelk ar pretestību. Izpūš garu, lēnu izelpu. Paskatās tālumā.

Tas ir elpošanas vingrinājums. Gara izelpa nomierina nervu sistēmu, un cilvēks uz dažām minūtēm atgūst kontroli. Tikai kopā ar to ķermenī nonāk nikotīns un tūkstošiem citu vielu.

Tāpēc es domāju, ka ar atkarību nepietiek cīnīties. Ir jāatrod, ko tā cilvēkam dod, un jāiemāca ķermenim saņemt to pašu bez dūma. Garo izelpu un pauzi var paturēt.

Tas skar arī tos, kas nesmēķē

Ir vēl viens iemesls, kāpēc vairs negribu klusēt. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka no vairāk nekā 7 miljoniem cilvēku, ko tabaka nogalina katru gadu, vairāk nekā 1,6 miljoni paši nekad nav smēķējuši. Viņi elpoja citu dūmus.

Latvijā ikdienā smēķē gandrīz katrs ceturtais pieaugušais, starp vīriešiem vairāk nekā katrs trešais. Tas nozīmē, ka gandrīz katrā ģimenē, darba kolektīvā vai draugu lokā ir cilvēki, kuri elpo dūmus, kurus nav izvēlējušies. Bieži tie ir bērni.

Tīrs gaiss nav greznība. Tā ir pirmā lieta, ko ķermenis prasa katrā dzīves sekundē.

Eksperiments

Tāpēc izveidoju eksperimentālu programmu Brīvība no smēķēšanas. 8 nedēļas, kurās saliku kopā to, ko zinām par nikotīna atkarību, darbu ar zemapziņu un elpošanu. Tā ir teksta programma ar praksēm un darba lapām, bez solījumiem par brīnumiem. Medikamenti un ārsta atbalsts tajā ir normāla plāna daļa, nevis konkurents.

Es to saucu par eksperimentu tāpēc, ka tas tāds ir. Ja tas dos cilvēkiem jēgpilnu vērtību, nākamais solis būs neliela online grupa, kurā ejam cauri atmešanai kopā.

Ja tu smēķē un sen gribi to mainīt, vari sākt bez maksas: portālā ir ievads, 5 minūšu pašpārbaude un plāns brīžiem, kad ļoti gribas smēķēt. Ja tu nesmēķē, padomā, vai tavā vidē ir kāds, kam šis raksts varētu noderēt.

Bezmaksas sākums · Par programmu

Skaitļi: PVO tabakas faktu lapa (2026); Eurostat EHIS (2019); Eiropas Komisija un OECD, Latvijas veselības profils (2023).